|
- Vairāk nekā simts tūkstoši latviešu Otrā pasaules kara beigas sagaidīja Vācijā. Veci un jauni, vīrieši, sievietes, bērni. Tagad jau drošībā. Katra jauna ziņa attālināja cerību drīz atgriezties Latvijā. Katra diena stiprināja sajūtu, ka dzīvei jāsākas no jauna. Drīz vien kļuva skaidrs, ka ceļš daudziem vedīs tālāk – uz citām valstīm un pat kontinentiem.
Šī grāmata ļauj ieraudzīt DP (Displaced Persons, pārvietotās personas) nometņu laika atspīdumu, kas bija neliels patvēruma un atelpas brīdis pirms jaunas dzīves sākuma.
Tāpat kā iepriekšējā grāmata “Viņi. Ceļā”, kas iznāca 2009. gadā, arī šī rakstīta, uzklausot bēgļu stāstus, iepazīstoties ar atmiņām un lasot iespiestus darbus. Daļai personu vārdi ir mainīti, jo stāstītāji nevēlējās, lai tos izpauž. Cilvēku atmiņas par nometņu laiku rāda, cik daudz bija atkarīgs no nejaušības — vai bēgļi nonāca lielā vai mazā nometnē, kāds bija paša un apkārtējo raksturs, pagātne, izglītība, dzīves apstākļi utt., vai nometnēs bija arī tuvinieki.
Grāmatas nosaukums ir “Viņi”, – bet patiesībā nav viņu un mūs, ir viena, divu okupāciju sadalīta tauta. Visus garos gadus latviešu bēgļi turējušies pie mūsu valstij nozīmīgām vērtībām un simboliem – karoga, ģerboņa un himnas, kas Latvijā oficiāli atgriezās tikai 1989.gada martā.
“Rakstot šo grāmatu, ļoti sāpīgi esmu izjutusi laiku, kad cits citam pazuda tuvinieki un draugi. Vienalga, kur tagad dzīvojam, mums visiem jādod savs ieguldījums, lai šāds laiks vairs nekad neatgrieztos.”
Anna Velēda ŽīgureWe recommend also: Viņi. Ceļā
- In Latvian, hardcover, 248 p., 9" x 6" (23 x 15 cm)
- Riga, Latvia
|
